Neskatoties uz ierobežoto informētību un izpratni, puse aptaujāto Vācijā ir pauduši atvērtību digitālā eiro (digital euro) izmantošanai kā papildu norēķinu iespēju.
Nesenā Deutsche Bundesbank veiktajā aptaujā atklājās, ka no 2012 dalībniekiem 50% apgalvoja, ka varētu “noteikti” vai “iespējams” iedomāties izmantot Eiropas Centrālās bankas (ECB) izmēģinājuma centrālo banku digitālo valūtu (CBDC), digitālais eiro.
Tomēr aptauja arī atklāja, ka respondanti nepārzina digitalā eiro iespējas.
Trīs no pieciem dalībniekiem atzina, ka nekad nav neko dzirdējuši, laisīju;si vai redzējuši par digitālo eiro.
Vācieši nezina, kas ir digitālais eiro
No tiem, kuriem bija zināmas zināšanas, aptiveni ceturtā daļa atzina, ka nezina, kas ir digitālais eiro, un 16% to kļūdaini uzskatīja par kriptovalūtu.
Turklāt gandrīz 30% uzskatīja, ka dgitālā eiro mērķis ir aizstāt skaidru naudu vai to vispār atcelt, ja tas tiktu ieviests.
Bundesbann prezidents Joahims Nāgels uzsvēra vajadzību pēc plašākas informācijas izplatīšanas. Norādot, ka aptauja uzvēra nepieciešamību sniegt sabiedrībai plašāku informāciju, kas ir digitālais eiro.
Aptauja arī atklāja potenciālo digitālo eiro lietotāju galvenās bažas un vēlmes.
Privātums parādījās kā vissvarīgākā problēma, un vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu to novērtēja kā “ļoti svarīgu” vai “svarīgu”.
Dalībnieki arī pauda stingru vēlmi, lai digitālais eiro būtu balstīts uz Eiropas infrastruktūru (vairāk nekā 70%) un būtu valdības emitēts, līdzīgi kā skaidrā nauda, ar iespēju atvieglot bezsaistes maksājumus (vairāk nekā 60%).
Negels pārliecināja sabiedrību par privātuma bažām, norādot, ka Eurosistēmas centrālās bankas nav ieinteresētas lietotāju datos.
Viņš arī apgalvoja, ka digitālais eiro piedāvās uzlabotu privātuma aizsardzību salīdzinājuma ar esošajiem komerciālo maksājumu risinājumiem.
ECB ir paziņojusi, ka digitālo eiro var izmantot bezsaistē, un informācija par darījumu paliktu zināma tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam, nodrošinot privātuma līmeni.
Digitālais eiro sagatvošanas fāzē
Pašlai digitālais euro ir sagatvošanas fāzē, kuru plānots pabeigt 2025. gada oktobrī.
Šajā posmā galvenā uzmanība tiek pievērsta noteikumu pabeigšanai un potenciālo emitentu identificēšanai.
Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija iesniedza regulas projektā, kurā ierosināts tieisisks regulējums digitālajam eiro un pasākumi skaidras naudas lietošanas aizsardzībai.
Kā norādīja Bundesbank par digitālo eiro projektu atbildīgais valdes loceklis Burkhards Balzs, pašreizējie plāni paredz iespēju privātpersonām sākotnējos digitālos eiro maksājumu veikt ne agrāk kā 2028. gadā.
Saskaņā ar Atlantic Council CBDC izsekotāju 130 valstis, kas veido 98% no pasaules IKP, pašlaik pēta CBDC, savukārt 19 no G20 valstīma ir savas CBDC attīstības progresīvajā stadijā.
Kopumā CBDC ir pilnībā izveidojušas 11 valstis, tostarp Ķīna, Bahamu salas, Nigērija, Anglija, Jamaika un septiņas Austrumkarību valstis.
Ir vērts atzīmēr, ka Amerikas Savienotās Valstis ir viena nedaudzajām valstīm, kurai nav apstiprināta plāna ieviest digitālo valūtu.
Tomēr valsts joprojām viržas uz priekšu vairumtirdzniecības (bankas uz banku) CBDC.
Turklāt daži ASV likumdevēji ir stingri iebilduši pret CBDC privātuma apsvērumu dēļ.